Kas ir alpīnisms?

Pēc definīcijas, alpīnisms ir kāpšana kalnu virsotnēs sporta, aktīvās atpūtas vai pētniecības nolūkā, taču patiesībā, daudziem alpīnistiem tas ir kas vairāk. Alpīnismu daudzi var uzskatīt par savu dzīvesveidu, jo kalnos kāpšana prasa ļoti nopietnu sagatavošanos. Alpīnisti, kas iekaro augstākās kalnu virsotnes, nereti tam velī visu savu mūžu. Alpīnisms prasa ne tikai dažādas iemaņas деньги в долг, bet arī morālo sagatavotību un neiedomājamu gribasspēku un pašdisciplīnu. Alpīnistiem nereti jāpārvar savu spēju robežas un jāprot iziet no patiešām ekstrēmām un sarežģītām situācijām. Kas tad īsti ir alpīnisms plašākā nozīmē?

Kaut gan cilvēki kalnos kāpuši jau no senseniem laikiem, vienkāršas pārvietošanās nolūkos, par alpīnisma dzimšanas laiku uzskatāms 1786. gada 8. augusts, kad ārsts Mišels Gabriels Pakkards un viņa pavadonis Žaks Balma ar nolūku sasniedza Eiropas u Alpu kalnu augstāko virsotni, Monblānu. Pēc tam arī citi avantūristi vēlējās sasniegt kalnu virsotnes un nu Alpīnisms ir kļuvis par vaļasprieku, nodarbošanos un dzīvesveidu ļoti daudziem cilvēkiem visā pasaulē.

Kad runa ir par alpīnismu daudzi uzreiz iedomājas kāpšanu Augstkalnos, piemēram, Alpu vai Himalaju kalnu augstākajās virsotnēs, taču alpīnisms var būt arī kāpšana ne tik augtās un ne tik sarežģītās virsotnēs. Alpīnismam ir arī ļoti daudz apakš veidu, bet pamatā tas tiek iedalīts divos novirzienos – tehniskais alpīnisms un augstkalnu alpīnisms.

Tehniskie alpīnisti vairāk koncentrējas tieši uz kāpšanas tehniku un tās pilnveidošanu. Tehniskais alpīnisms ir kāpšana pa sarežģītiem maršrutiem, taču nav svarīgs to augstums. Parasti tās ir virsotnes līdz 6 500 m v.j.l. Parasti tehniskie alpīnisti kāpj pa ļoti stāvām klintīm, nogāzēm ledu utt. No tehniskā alpīnisma atsevišķi atdalīta klinšu kāpšana un ledus kāpšana. Pie tehniskā alpīnisma nereti tiek pieskaitīta arī kāpšana pa klinšu sienām, kas parasti ir pirmais treniņš tehniskajiem alpīnistiem. Lai kļūtu par tehnisko alpīnistu, svarīgākais ir trenēt kāpšanas tehnikas un fizisko spēku.

Augstkalnu alpīnisms ir visnotaļ atšķirīgs no tehniskā alpīnisma. Tajā alpīnisti koncentrējas tieši uz augtu virsotņu pievarēšanu un galvenais ir sasniegt kalna augšu. Kaut gan arī kāpjot augstās virsotnēs var būt sarežģīti posmi, kur jāpielieto tehniskās zināšanas, veicot šos garos kalnu maršrutus, svarīgākais ir sava ķermeņa pielāgošana konkrētajam augstumam un spēja ataklimatizēties займ на карту. Augstkalnu alpīnisms skaitās kāpšana virsotnēs, kas augstākas par 6 500 m v.j.l. un šādā augstumā gaiss ir ļoti retināts un nav piemērots cilvēka organismam. Lai varētu sasniegt augtākās virsotnes, ir jālieto skābekļa padeves aparatūra.

Protams, neviens alpīnists nesāk ar kāpšanu Everestā vai pa kādām ļoti stāvām klintīm vai ledājiem. Alpīnisti iesācēji sāk ar vienkāršākiem maršrutiem un zemākām kalnu virsotnēm. Gan profesionāļi, gan arī iesācēji var atrast virsotnes Kaukāzu, Pamiru, Tjanšanu, Alpieu, Tatru un arī Himalaju kalnu grēdās, tikai iesācējiem jāizvēlas zemākās virsotnes, kur alpīnisms mijas ar vienkāršu terkingu.